Dekoratīvajiem un sporta zālieniem nepieciešama labi drenēta , irdena, labi ventilēta , smilšaina augsne. Pareiza augsnes sagatavošana ir pamats ilgstošai zāliena izmantošanai.

Pirms sēšanas augsni vajadzētu rūpīgi sagatavot, apstrādāt, uzirdināt un nolīdzināt. Pirmais solis pirms zāliena platības ierīkošanas ir augsnes analīze.
Tā nav jāveic vienmēr laboratorijā. Mājas apstākļos var ar lāpstu  un novērtēt augsni ar rokām, acīm un degunu.
Augsnes virsējā kārta un zemaugsne jāpārbauda, vai tā satur sīkas augsnes daļiņas, organiskas vielas un augsnes blīvumu. Vienkārša metode blīvumu pārbaudīt ar lāpstu.
Jo grūtāk ir iedurt lāpstu augsnē, jo blīvāka ir augsne. Platības , kuras ir jāapzaļumo , to augsnei ir jābūt irdenai. Tas nozīmē, ka lāpstu bez problēmām ar roku spiedienu un bez kāju palīdzības vajadzētu iedurt augsnē.

Augsnes struktūru var noteikt ar rokām un ožu. Ja augsne viegli birst caur pirkstiem, tad tā drīzāk smilšaina, ja augsne ir lipīga, sausā laikā ļoti cieta un smērē pirkstus, tad tā ir mālaina.
Ekstrēmi tumšas, brūni melnas krāsas un viegla trūdu smaka norāda uz to, ka augsnē ir liels organisko vielu saturs.

Zālienus jāierīko tā, lai nogāze veidotu slīpumu uz malu un lai zālienā neveidotos ieplakas, kurās var uzkrāties ūdens.
Jāskatās , lai slīpums nebūtu virzienā uz ēkām un uz zāliena vidu.  Izciļņi ir grūti appļaujami un ir nevēlami nogāzēs. Veic zemaugsnes uzirdināšanu (ar frēzēšanu, kultivēšanu).
Pēc tam noblīvē. Nestabila zemaugsne ar lielu organisko saturu ir jānomaina. Zemaugsnes blīvuma pakāpe tiek pārbaudīta tādā veidā, ka uz laukumu uzbrauc vieglā automašīna.
Automašīnas sliedes drīkst atstāt pēdas, bet ne dziļākas par 0,5 cm. Zemaugsne pirms virsējās augsnes kārtas uzsegšanas ir ļoti rūpīgi jānovelcē.
Nākamais solis ir augsnes virsējās kārtas sagatavošana. Zālieni padodas augsnēs, kurās ir irdenas, smilšainas , ūdens caurlaidīgas ar mazu organisko vielu saturu.
Tādēļ  augsnes, kuras ir ar smalkām augsnes daļiņām, mālainas, kūdrainas vai sablīvētas, pirms sējas ir jāuzlabo. Mālainām augsnēm klāt piejauc smiltis.
Daudzas augsnes cieš dēļ mazās mikrobioloģiskās aktivitātes. Tad ir jāiestrādā ar mikroorganismiem bagātināts trūdvielu slānis. Labi šeit noderēs dārza komposts, puķu augsne.
Tas aktivizē esošos mikroorganismus un augsni apgādā ar jaunām baktērijām. Pietiek apmēram ar 200-300 l uz 100 m2.  Tālākais ir augsnes virskārtas nolīdzināšana.
Izlasa svešos ķermeņus (akmeņus, saknes).  Pēc tam izsēj Starta mēslojumu, ko iestrādā augsnē.
To svarīgi ir tieši iestrādāt augsnē. Pēc tam atkal nolīdzina, izlasa akmeņus, saknes, noblietē augsni.  Pārbauda vai nav palikušas ieplakas un izciļņi.
Izvēlas sēklu materiālu. Intensīvi lietojamos laukumos izsēj  atbilstošu sēklu materiālu. Dekoratīvajos zālienos izsēj zālaugus, kuri veido blīvu zelmeni, ir ar smalkām lapām un panes īsu griezumu.
Labs zālienu maisījums ir dārgāks nekā mazvērtīgāks. Tie veido blīvu zelmeni, tos vajag retāk appļaut, un ir ziemas periodā zaļi un mazāk uzņēmīgāki pret slimībām un sausumu.
Atmaksājas par labu sēklu materiālu izdot vairāk naudas, kā rezultātā tiek iegūts ilglaicīgs skaists zāliens.

Ja zāliena sēšanu veic ar rokām, tad jāizvēlas diena bez vēja, jo sēklu materiāls ir viegls un to var aiznest prom. Pēc sējas veikšanas sēklas ar grābekli iestrādā augsnē.
Iestrāde notiek ne dziļāk kā 2 cm, jo savādāk sēklas nespēs izdīgt. Pēc tam sēklas jāpieblietē augsnē. To dara ar valci vai piespiež ar dēli. Pēc tam lauku aplaista.
Augsne ir labi jāaplej. Bet ir jāskatās, lai sēklas un arī augsne neuzpeldētu un nenotiktu erozija.